Sigita Zviedre

mamma, ceļā uz videi draudzīgāku patēriņu

Apģērbs

Izvēlies mazāk apģērba gabalu – bet tādus, ko ir iespējams savstarpēji labi kombinēt. Kapsulas garderobi sāku veidot pirms pāris gadiem, kad guvu daudziem labi zināmo atziņu, ka apģērbu ir tik daudz, bet, ko vilkt, nav, jo savstarpēji kaut kā tas viss neštimmē. Tā es pamazām esmu nonākusi pie sezonālajām apģērbu kapsulām. Man ļoti patīk pirms katras sezonas izvilkt ārā noglabātās drēbes, jo esmu paspējusi tās aizmirst. Uzreiz ir sajūta, ka skapī jauna drēbju kārta, kaut gan tā ir pirms gandrīz gada noglabātā.

Man patīk pirkt apģērbu, apavus, aksesuārus – rada prieku tas īsais, eiforiskais mirklis –, bet pēc tam kremt viss lieki sapirktais. Labākās zāles sevis disciplinēšanai ir aplikācija Stylebook (ir vēl pieejamas citas līdzīgas), kurā esmu ievadījusi visu sava skapja saturu. Pirms pirkt, piemēram, jaunus zābakus, ieskatos, lai secinātu, ka man jau ir vairāki līdzīgi, kuri savas funkcijas pilda labi. Tā man jau pāris gadus izdodas sevi atturēt no impulsīviem pirkumiem.

Andelemandele, Atverskapi, eBay ir lieliskas platformas, kur iespējams ne vien pārdot savus neveiksmīgos impulsīvos pirkumus, bet arī iegādāties sev vēlamo. Tajās ir iespējams atrast gan lietotas, gan jaunas pērles, turklāt par krietni mazākām cenām nekā veikalā. Īpaši noderīgas bērnu apģērba iegādē.

Kurpnieks spēj krietni pagarināt apavu mūžu. Katru sezonu izvērtēju apavu stāvokli, lai vēl gana labos uzticētu kurpnieka prasmīgajām rokām.

SADZĪVES PRECES

Labākā recepte pret arvien jaunu lietu pirkšanu ir centieni saprast, kā videi draudzīgāk atbrīvoties no esošajām, kuras savas pamatfunkcijas vēl pilda, lai arī šķiet novecojušas. Parasti tas nemaz nav tik vienkārši, jo atkritumos mest sirdsapziņa neļauj, bet nav tā, ka kādam radam, draugam vai kaimiņam arī vajadzētu. Tā beigās turpini fēnu, putekļsūcēju vai tosteri lietot vien pats.

Artūrs Rinkevičs

Latvijas čempions pludmales volejbolā

PĀRTIKA

Arvien vairāk domājot par savu sportista diētu, esmu sācis pievērst lielāku uzmanību ēdiena daudzumam. Tāpēc es cenšos laicīgi izdomāt, ko ēdīšu, lai iegādātos nepieciešamo un ne vairāk. Labāk izvēlos pirkt pārtiku biežāk nekā vienā piegājienā pirkt vairāk un riskēt, ka produkti sabojāsies un būs jāizmet.

Dana Gulbe

kārtošanas eksperte

PĀRTIKA

Kārtība ledusskapī ir ārkārtīgi svarīga, ja vēlamies izvairīties no produktu izmešanas. Dārzeņus iesaku bērt tieši tiem paredzētajās kastēs ledusskapja apakšā, krējumu un citus piena produktus pārlej (vai jau iegādājies) savās stikla burkās, olas pārliec tām paredzētajos trauciņos, nevis atstāj kastītē, bet sieru turi cieši noslēgtā kārbā, lai neapkalst. Šādā veidā ledusskapja saturs būs pārredzams un acij tīkams, – tam ir liela nozīme, lai produkti tiktu laicīgi izlietoti.

Ledusskapī pamēģini ieviest kasti – apēd mani pirmo! To pat vari uzrakstīt un uzlīmēt kā asprātīgu etiķeti. Šajā kastē ieliec to, kam tuvojas derīguma termiņa beigas. Atverot ledusskapi, zināsi, kuri produkti jāapēd pirmie.

APĢĒRBS

Īpaši aukstajā gada periodā daudzu sieviešu garderobē ir zeķubikses, kuras bieži tiek iegādātas vairāk, nekā būtu nepieciešams. Ja tās atvilktnē nav pārskatāmas un ir vienkārši iemestas, pastāv krietni lielāks kārdinājums nopirkt jaunas, kas laika gaitā rada gana daudz atkritumu. Vienkāršs padoms: zeķubikses nepieciešams salocīt (pārlocīt gareniski uz pusēm, tad locīt, līdz iegūst nelielu ķieģelīti, kuru vertikāli tur atvilktnē). Šāda rīcība mazina vēlmi pirkt arvien jaunus eksemplārus un rosina vilkt to, kas mājās jau ir.

Drēbes un apavus labprāt pieņem dažādas labdarības organizācijas, kas ir daudz labāk nekā tos izmest atkritumos. Tomēr drēbju pieņemšanas punktos apavus nelabo un drēbes nemazgā – vien ar nedaudziem izņēmumiem. Ja ziedotas netīras drēbes, tās diemžēl, visticamāk, tāpat izmetīs, tāpēc, kad vēlies sagatavot savu ziedojamo drēbju maisu, iemet drēbes pirms tam veļasmašīnā izmazgāties!

SADZĪVES PRECES

Nevajadzīgu patēriņu un attiecīgi atkritumus rada dublikāti, proti, ir ērtāk nopirkt jaunu lietu, nevis atrast to mājās. Uzmanīgi paskaties, kuri priekšmeti tev ir vairākos eksemplāros un pilda identisku funkciju – zobu diegi, šķiltavas, matu gumijas u. c. Iespējams, tieši ar šīs kategorijas sakārtošanu ir vērts sākt, atrodot priekšmetiem vietu, kuru atceries un kuru ir ērti izmantot!

Elita Patmalniece

modes māksliniece un gleznotāja

SADZĪVES PRECES

Izlasītos žurnālus un avīzes neizmetu, bet atdodu draugiem un kaimiņiem. Tā padaru saturīgāku viņu ikdienu un pagarinu žurnālu un avīžu mūžu. Pirms nest kādas vēl satura vai pielietojuma ziņā labas lietas uz atkritumu konteineriem, der uzjautāt sev: vai kāds par tām vēl priecāsies?

Helēna Heinrihsone

māksliniece

SADZĪVES PRECES

Mēs ģimenē mīlam, cienām un apbrīnojam papīru. Mums svarīga pasaules kultūras vēsture – ar pietāti izturamies pret visdažādākajiem tā veidiem.
Esam gleznotāji – uzlūkojam jebkuru virsmu, papīru vai kartonu kā lielisku iespēju tūlītējai izpausmei.
Mana vājība ir pasta aploksnes, īpaši pēdējo gadu laikā, kad mūsmāju dzīvokļu īpašnieki savstarpēji tiesājas, – tajās saņemam lērumu tiesvedības papīru. Tos sašķiroju – ideju skicēm, akvareļiem, piezīmēm.
Sāp sirds, ka papīru visā pasaulē izmanto tik izšķērdīgi: ar vieglu roku izsitot garus čekus veikalos, veidojot neskaitāmus tūlītējai izmešanai lemtus iepakojumus Ziemassvētkos, Lieldienās, jubilejās un tāpat vien.

Linda Rirdance

sieviete, kas investē ilgtermiņa priekā, “Clean R” valdes locekle

APĢĒRBS

Priecājos, ka esmu sasniegusi līmeni, kad tiešām izvērtēju savus pirkumus un esmu atbrīvojusies no impulsīviem pirkumiem. Atzīstu, arī man ir bijis laiks, kad pēc neizdošanās sevi mēdzu iepriecināt ar pirkumu – jaunu kleitu, kurpēm – jebko, kas mūs, sievietes, mēdz iepriecināt. Nu jau vairākus gadus varu teikt, ka no šī netikuma esmu atbrīvojusies. Man skapī nekrājas emociju iespaidā pirktas kleitas, kurpes vai somiņas, kuras savu “izgājienu” tā arī nepiedzīvo, jo, emocijām noplokot, saprotu, ka nopirktā manta patiesībā nemaz nav “mana”. Ja gribu sevi iepriecināt, labāk satiekos ar draugiem, apmeklēju kādu kvalitatīvu pasākumu vai investēju ceļojumos.

Es lieliski apzinos, kas man piestāv, un man ir vienalga – ir tas šodien modē vai nē. Izvairos no ļoti modernām lietām, kas īpaši aktuālas ir tieši tagad, bet pēc brīža jau būs kas nemoderns. Priekšroku dodu klasiskām pamatkrāsām – sarkanai, zilai, melnai, kamieļkrāsai un līdzīgām – bez uzkrītošiem rakstiem. Protams, man patīk skaistas lietas, patīk “būt trendā”, taču to iespējams panākt, arī saglabājot savu stilu. Man patīk klasiska un sportiska stila drēbes, tās izvēlos un esmu droša, ka vienmēr būšu “aktuāla” – arī tad, ja mugurā ir kostīms, kas pirkts pirms vairākiem gadiem.

Man piemīt īpašība domāt ilgtermiņā, turklāt jāatzīst – labām, kvalitatīvām lietām mēdzu pieķerties. Piemēram, aizvien valkāju zābakus, ko iegādājos pirms pieciem gadiem, un jaunus nemeklēju. Tie ir kvalitatīvi, ērti, labi izskatās un lieliski kalpo, – neredzu vajadzību pirkt jaunus. Līdzīgi ir arī ar mēteli. Ja to pērku, tad tikai pēc tam, kad uz jautājumu, vai gribēšu to vilkt arī pēc pieciem gadiem, varu atbildēt apstiprinoši.

Apavus un drēbes, kas man patīk, es mēdzu nest pie meistara labot, ja radusies tāda nepieciešamība. Taču vienlaikus mēdzu kritiski izvērtēt sava skapja saturu un laiku pa laikam atbrīvojos no drēbēm, kuras vairs nav man aktuālas. Taču uz atkritumu konteineru nesu vien tās drēbes, kas patiesi savu mūžu nodzīvojušas. Vispirms manam skapim “pāri iet” māsas, pārējās vēl labās drēbes es nesu uz labdarības veikalu.

SADZĪVES PRECES

Plastmasa, papīrs, stikls, skārdenes, bio – es šķiroju visus šos atkritumus. Turklāt darīju to, pirms sāku strādāt “Clean R”. Bio atkritumus, kas Rīgā kļuvuši aktuāli visai nesen, šķiroju privātmājā Jelgavā, veidojot kompostu. Tas man ļauj būt gan videi draudzīgai, gan samazināt savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, jo dzelteno papīra, plastmasas un metāla iepakojuma, kā arī zaļo stikla iepakojuma konteineru izvešana ir bez maksas. Komposta veidošana savā pagalmā arī ir bez maksas, bet pilsētās bio atkritumu izvešana ir krietni lētāka nekā nešķiroto sadzīves atkritumu izvešana. Esmu pārliecinājusies, ka šķirotie atkritumi patiesi tiek nodoti atkārtotai pārstrādei un no tiem tiek ražotas jaunas vērtības.

Zane Grēviņa

recepšu autore un ēdienu blogere

PĀRTIKA

Lai savā ikdienā samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu, manuprāt, ļoti svarīgi padomāt pāris soļus uz priekšu jau pārtikas iegādes brīdī. Neuzskatu, ka obligāti jāveido gari un detalizēti pirkumu saraksti un kalendārā jāatzīmē precīzas ēdienreizes un to sastāvdaļas, taču pērkoties noderīgi apdomāt iespējamās maltītes ne tikai vienai, bet vairākām dienām uz priekšu.

ierasti, dodoties veikalā, cenšos izdomāt aptuvenās ēdienreizes turpmākajām 2–3 dienām un produktus iegādāt tieši tām, tādējādi zinu, ko gatavošu un kā konkrētos produktus izlietošu.

Nereti izsalkuma vai kādu izdevīgu piedāvājumu dēļ no veikala tomēr sanāk doties ārā ar lielāku pirkumu maisu, nekā plānots. Šādos gadījumos svarīgi iemācīties produktus attiecīgi uzglabāt, tādējādi paildzinot to izlietošanas laiku, saglabājot kvalitāti un beigu beigās samazinot atkritumu daudzumu, ko rada neapēstie pārtikas produkti.

Mājās, kad kafijai no rīta pievienots piens, paku neatstāju uz galda, bet uzreiz lieku atpakaļ ledusskapī.

Zaļo salātu maisījumus, kas lielākoties tiek pārdoti plastmasas iepakojumā, atverot pārvietoju plastmasas vai stikla konteineros ar vāku, tādējādi zaļumi saglabājas svaigi un kraukšķīgi ilgāk.

Garšaugus uzglabāju ievietotus ūdenī.

Ledusskapī izmantoju iespēju dažādas produktu grupas novietot atsevišķos nodalījumos, kas specializēti konkrētām produktu grupām, piemēram, gaļai, zivīm, dārzeņiem un augļiem.

Kad zināms, ka ēdamlietas, tās ilgāk glabājot, tomēr ies bojā, mājās no ledusskapja vai augļu bļodas produktus mēdzu pārcelt uz saldētavu un noglabāt tur.

Saldētavā glabāju olu baltumus, kurus nav izdevies izmantot kādā no receptēm, buljonu, banānus, kuri ātri apbrūnējuši un nogatavojušies, un dažādas trauciņos porcijas izmērā sapakotas maltītes.

Saldētavā glabāju arī tomātu pastu, kuru iepriekš sasaldēju ledus kubiņu formās un izmantoju, kad nepieciešams.

Visbeidzot – taupības un pārtikas atkritumu samazināšanas nolūkos noteikti vērts pievērst uzmanību, lai šķietami utilizējami un grūtāk izmantojami produkti tomēr tiktu likti lietā.

Kad mājās pagatavoju augu pienu, riekstu kriksīšus nekad neizmetu, bet, tos sajaucot ar citrona sulu, garšvielām un kokosriekstu eļļu, pagatavoju gardu un krēmīgu masu, kuru iespējams pasniegt kā uzkodu vai vienkārši uzziest uz maizes sviesta vietā.

No dažādu veidu siera atlikumiem pagatavoju improvizētu fondī.

Sakaltušu maizi samaļu ar garšvielām un pagatavoju smaržīgu un gardu rīvmaizi.  

Osvalds Zebris

rakstnieks un žurnālists

SADZĪVES PRECES

Viens no maniem “atklājumiem” ir “Ikea” lielā zilā iepirkumu soma. Tā kā man ir gana liela ģimene un uz veļas mazgātavu nākas stiept pamatīgu veļas kalnu, šī soma lieliski aizstāj polietilēna maisus, kuri izstiepjas un saplīst jau pirmajā reizē. Zilā “veļassoma” ir izturīga, paredzēta arī nešanai plecā un piemērota lielākiem (smagākiem) pirkumiem, kā arī mantu pārvietošanai remonta laikā.

Patrīcija Jēkabsone

novērtē andelēšanās iespējas, strādājoša studente

APĢĒRBS

Man patīk pirkties lietoto preču un labdarības veikalos, arī andelēties internetā. “Andelmandelē” esmu atradusi ne vienu vien pērli par lielisku cenu, tāpat kā ir ne mazums drēbju, kuras pati esmu pārdevusi. Tāpat mēdzu sev vairs nevajadzīgās drēbes, kas aizvien ir labā kārtībā, nest uz speciālajiem konteineriem tekstilam. Zinu, ka apģērbs no šiem konteineriem tiek nogādāts labdarības organizācijām. Man patīk doma, ka par drēbēm nepārmaksāju un tām, kas man vairs nav vajadzīgas, ir iespēja turpināt savu dzīvi kādas citas meitenes garderobē.

SADZĪVES PRECES

Man rados ir bitenieki, kas ražo ne tikai medu, bet arī dažādus blakusproduktus. Viens no vērtīgākajiem produktiem, ko lietoju jau gadiem, ir bišu vaska drāniņas ēdiena uzglabāšanai. Lupatiņā var ietīt sieru, maizi, dārzeņus, augļus un citus produktus. Man šķiet, ka šādā drāniņā ietīts produkts ne vien ilgāk saglabā svaigumu, bet arī garšo labāk nekā plēvē ietītais. Turklāt pēc lietošanas lupatiņu var noskalot ar vēsu ūdeni, izžāvēt un izmantot atkal. Viena šāda drāniņa kalpo mēnešiem ilgi, pēc kā to atkal var apstrādāt ar bišu vasku un lietot no jauna.

Sejas kosmētikas noņemšanai izmantoju blīvi austu mikrošķiedras drāniņu. Pēc lietošanas to izskaloju, izžāvēju un atkal jau varu lietot nākamajā dienā. Šādi man ir izdevies gandrīz pilnībā atteikties no vates. Vate, visticamāk, nerada milzīgu piesārņojumu, tāpat tā nav briesmīgi dārga, un tomēr – arī lielas lietas sākas ar mazumiņu.

Degšķidrums ir lieks pirkums, bez kura var iztikt – grilu var lieliski iekurt, arī izmantojot skaliņus un papīru. Savukārt mājās pie vecākiem uguns iekuršanai izmantojam celtniecības fēnu, kas liesmai iepūš papildu spēkus. Tāpēc grils nesmaržo pēc ķīmiskā degšķidruma, bet gaļa garšo labāk. Pat ja šādi kurināta uguns prasa nedaudz vairāk laika, rezultāts ir tā vērts.

Kosmētikas veikalos skrubis var maksāt milzīgu naudu. Laiku pa laikam tēriņus aiztaupu, ādu noskrubējot ar kafijas biezumiem – ērti, efektīvi, lēti un bez liekiem iepakojumiem. Papildus tam, domājot par savu veselību un vingrumu, es ļoti daudz pārvietojos ar velosipēdu vai kājām. Arī tas var šķist sīkums, bet tam ir liela nozīme man personīgi, turklāt, jo vairāk cilvēku no personīgajiem auto pārkāps uz velosipēdiem, jo tīrāks būs gaiss, ko elpojam.

Klāvs Liedāns

izvairās no nevajadzīgām lietām un vienreizlietojamiem traukiem, strādā dārzniecībā

PĀRTIKA

Jau krietnu laiku pārtikas veikalos neizmantoju vienreizlietojamos maisus un plastmasas vai putuplasta traukus, kuros tiek svērta pārtika. Man ir pašam savs trauks, kurā visu vajadzīgo lūdzu nosvērt, vēlāk to izmazgāju un varu atkal iet uz veikalu. Man ir arī savs auduma maiss pirkumiem, turklāt izmantoju arī mazākus auduma maisiņus dārzeņiem un augļiem.

Savulaik, dzīvojot laukos, pēc ūdens braucu uz avotu; kopš esmu Rīgā, dzeru filtrētu krāna ūdeni. Draudzenei garšo arī ūdens “pa taisno” no krāna, bet es priekšroku dodu filtrētam. Šādi mēs krietni ietaupām naudu, kā arī izvairāmies no plastmasas pudelēm.

Timiānu, rozmarīnu, mazos piparus, dilles, lokus un citus garšaugus audzēju pats, nevis pērku veikalā. Tie ir nesalīdzināmi garšīgāki, kā arī es izvairos no plastmasas iepakojuma, kurā veikalos šie garšaugi parasti ietīti.

Nezinu, tā ir audzināšanas ietekme vai vēl kas, taču es nekad nemetu ārā pārtiku – viss, kas ir nopirkts ēšanai, tiek arī apēsts. Pārtikas izmešana man ir gandrīz kā zaimošana. Tāpēc ikdienā ievēroju divus principus – nedodos uz veikalu badā un plānoju ēdienreizes. Parasti uz pārtikas veikalu braucu reizi nedēļā. Cenšos sagatavot ne tikai pirkumu sarakstu, bet arī ēdienkarti visai nedēļai, lai precīzi saprotams, kā produktus izmantošu. Lielākoties tas labi “strādā”.

APĢĒRBS

Es pērku tikai un vienīgi lietas, ko lietoju, – nav nevienas drēbes, kas bez pielietojuma karātos skapī, vai mantas, kas stāvētu plauktā un krātu putekļus. Protams, arī man laiku pa laikam veikalā gadās ieraudzīt kaut ko tādu, ko ļoti sakārojas. Taču pirms pirkuma vienmēr sev pajautāju – Klāv, tu to tiešām lietosi? Tev to vajag? Un parasti tādiem impulsa kārdinājumiem viegli tieku pāri. Ikvienam ieteiktu kādreiz saņemties un paskaitīt, cik daudz naudas ir iztērēts par pilnīgi nevajadzīgām mantām – cipars var būt milzīgs un to noteikti ir vērts ieguldīt gudrāk.

SADZĪVES PRECES

Kopš atklāju sauso šampūnu, kondicionieri un arī bārdas skujamo, nevienu no šiem produktiem neesmu pircis iepakotu plastmasas pudelē. Sausie produkti pieejami gan beziepakojuma veikalos, gan arī, piemēram, “Rimi”. Līdzīgi kā ziepes, sausais šampūns, kondicionieris un bārdas putas tiek tirgotas vai nu vispār bez jebkāda iepakojuma, vai ir ietītas papīrā, kas noteikti ir videi draudzīgāks nekā plastmasa.

Dodoties pastaigā gar jūras piekrasti, man kabatā vienmēr ir maisiņš, kurā salasu pa ceļam uzietos atkritumus – stikla un plastmasas gabalus, izsmēķus un citus gružus. Tāpat arī piedalos talkās. Es nesaprotu cilvēku, kas var nomest zemē atkritumus, – tie paši cilvēki taču pēc tam iet pa to pludmali un mežu: vai viņiem nav pretīgi redzēt visus tos atkritumus?!

Oriģināli nāku no laukiem, uz kuriem aizvien bieži braucu ciemos pie vecākiem. Es zinu, kāds ir svaigs gaiss, un ļoti gribētu tik brīvi un “garšīgi” elpot arī Rīgā. Tas, visticamāk nav iespējams, taču vismaz pats izvairos no motorizētā transporta un pēc iespējas piespiežu sevi braukt ar velosipēdu.

Manā ģimenē burciņas ir nemitīgā apritē – vasarā un rudenī tajās pildām pašu ievārījumus, marinējumus, mednieku salātus un citus labumus, ko baudām visu ziemu. Kad burciņa izēsta, to izmazgājam un noliekam plauktā, lai jau nākamajā vasarā atkal piepildītu. Ogas un garšaugus arī saldējam, bet no āboliem paši spiežam sulu.

Ardis Daniels Bedrītis

Latvijas čempions pludmales volejbolā

PĀRTIKA

Es cenšos plānot maltītes, jo citādāk ļoti daudz ēdiena nonāk atkritumos. Mans princips ir censties apēst pagatavoto. Ja paliek pāri, tad zinu, ka ēdīšu to pašu nākamajā maltītē. Tikai tad, kad būs apēsts, gatavošu kaut ko jaunu. Cenšos atrast arī radošākus risinājumus: piemēram, no maizes, kuru ir risks neapēst, laikus pagatavot grauzdiņus Cēzara salātiem.

Lai arī man ne vienmēr tas izdodas, cenšos samazināt veikalā pirktā ūdens apjomu. Ja vien neesmu aizmirsis savu pudeli, uzpildu to gan mājās, gan turnīros.

APĢĒRBS

Pludmales volejbola turnīros mums piešķir spēļu kreklus. Tā vietā, lai tos krātu mājās kaudzē, kreklus parakstām un dāvinām līdzjutējiem un atbalstītājiem. Krekli iegūst citu emocionālo vērtību.

Daļu drēbju un apavu, kurus vairs neizmantoju ikdienā, paglabāju dažādām talkām, darbiem mājās, dārzā, mežā. Tā kā šādu komplektu arī nevajag pārāk daudz, drēbes un apavus ziedoju labdarībai.

Ivars Vilkens

ar vēsu prātu pret vilinošiem impulsa pirkumiem

PĀRTIKA

Pirms dodos uz pārtikas veikalu, es pārbaudu ledusskapja saturu un izvērtēju, kādus produktu jāpiepērk. Lielākoties man labi izdodas vadīt pārtikas plūsmu ledusskapī, un reizēs, kad pats esmu galvenais pārtikas sagādnieks, produkti ledusskapī nemēdz bojāties.

Man vislabāk garšo gaļa, ko var iegādāties Rīgas centrāltirgū. Periodiski to mēdzu apmeklēt reizi nedēļā, lai sapirktu gaļu visai nedēļai. Dažkārt mēs to visu uzreiz arī sacepam, tā nodrošinoties, ka faktiski visai nedēļai būs sagādātas gan pusdienas, gan arī vakariņas. Taču man patīk izmantot arī saldētavu – labprāt svaigu gaļu sagriežu šķēlēs un lieku saldētavā, būdams drošs, ka man katru dienu būs iespēja tikt pie svaigas gaļas, neejot uz veikalu. Tas pats attiecināms uz svaigu zivi un līdzīgiem produktiem. Izmantojot saldētavu, līdz minimumam esmu samazinājis izmestās pārtikas apjomu.

Atceros, kā bērnībā – pagājušā gadsimta 80. gadu beigās – plastmasas maisiņš skaitījās ļoti šiki. Nu, vismaz mazpilsētā, kurā augu. Taču tagad plastmasas maisi ir kā īsta sērga un brīžiem šķiet, ka valstī iestātos panika, ja tie pazustu pavisam. Man plastmasas maisi asociējas tikai ar nekārtību un atkritumiem, tāpēc pērkoties ņemu līdzi savu auduma maisu.

APĢĒRBS

Es esmu pragmatisks un racionāls cilvēks, kam nepatīk sevi apgrūtināt ar liekām mantām, produktiem un lietām – kur nu vēl ar staigāšanu pa veikaliem, tās meklējot. Gan pārtikas, gan apģērba jautājumos izvērtēju, vai nopirkto izmantošu. Man nav raksturīgi arī impulsīvi pirkumi. Tiesa, ģimenē es esmu viens tāds – ja draudzene aiziet uz veikalu pēc piena, labākajā gadījumā viņa atnāks tikai ar vēl vienu kurpju pāri, sliktākajā – būs gan kurpes, gan arī kleita, bet pēc piena dabūšu iet pakaļ pats, jo tas būs aizmirsies. Protams, es pārspīlēju, tomēr mēs esam ļoti atšķirīgi, tāpēc mans galvenais veids, kā mājās mēģinu ierobežot atkritumu krāšanos, ir viņas “uzpasēšana”.

SADZĪVES PRECES

Mums ģimenē ir suns. Tad nu mazos plastmasas maisiņus, kuros veikalā sveram dārzeņus, augļus, riekstus un citus produktus, es lietderīgi izmantoju suņa kaku savākšanai un aiztaupu sev nepieciešamību pirkt speciālos maisus. Ticu, ka līdzīgi rīkojas arī citi suņu saimnieki; ja tomēr nē – iesaku.

Guntars Levics

no pirkšanās kāres brīvs vīrietis, “Clean R” valdes loceklis

PĀRTIKA

Man riebjas plastmasas maisiņi, īpaši mazie, kuros veikalos sver augļus un dārzeņus. Pircēji lielākoties tos labprāt izmanto – katram ābolam, banānam un burkānam ņemot jaunu. Cenšos no tiem izvairīties. Tieši šie mazie plastmasas maisi ir īsta “sērga”, kas rada milzīgu piesārņojumu un krietni palielina atkritumu apjomu. Ikdienā cenšos gādāt, lai man līdzi pa rokai vienmēr būtu auduma maisiņi, kurus varu izmantot atkal un atkal.

Esmu pārliecinājies, ka, aizejot uz veikalu izsalcis, ārā no tā nāku ar sapirktiem “brīnumiem”. Esmu iegādājies daudz un visa kā tikai tāpēc, ka man vienkārši gribas ēst, bet, atnācis mājās, vairs nesaprotu, ko ar sapirkto iesākt. Tāpēc noteikumu “neej uz veikalu badā!” ievēroju un arī citiem to iesaku.

Mana ģimene ir pieradusi šķirot visu, kas šķirojams. Jā, papildus papīra, plastmasas, metāla un stikla iepakojumam esam iemācījušies šķirot arī bio atkritumus un sekmīgi to darām savā Rīgas dzīvoklī. Te ir divi svarīgi momenti – pieradināt sevi bio atkritumus uz konteineru iznest biežāk. Lai izvairītos no mušām un citiem nevēlamiem “iemītniekiem”, tos tiešām dzīvoklī siltumā nevajag turēt nedēļām ilgi.
Otrs svarīgais moments – bio atkritumu izbēršana no maisa, kas sākumā prasa piedomāšanu. Ja gadiem pierasts konteinerā izmest maisu, bet vienā dienā jāatceras, ka atkritumi no maisa konteinerā ir jāizber, pieraduma maiņai sākumā vajag laiku. Šāda bēršana nepieciešama, lai bio konteinera sastāvs nonāktu pārstrādē – Getliņiem maisi neder.

APĢĒRBS

Man nepatīk pirkšanās un veikali, tāpēc iepirkties eju tad, kad tas ir nepieciešams, nevis izklaides pēc. Garderobi atjaunoju un pielāgoju sezonai vidēji divas reizes gadā. Šajās reizēs esmu mērķtiecīgs un ātrs – zinu, ko man vajag un kuros veikalos to var atrast. Esmu no pirkšanās kāres brīvs vīrietis, tāpēc manā skapī “nesaprotamas” lietas grūti atrast. Turklāt daudzas pirmās nepieciešamības preces tagad iegādājos attālināti.

SADZĪVES PRECES

Man neceļas roka izmest ārā labu, funkcionējošu elektroierīci tikai tāpēc, ka tirgū parādījusies modernāka. Piemēram, jau pāris gadus domāju par jaunu televizoru, taču šķiet neloģiski tādu pirkt, jo vecais savas funkcijas pilda bez problēmām. Gandrīz gaidu, kad televizors sāks “niķoties” un man būs pamats to aizstāt ar jaunu. Līdzīgi ir ar telefonu, datoru un citām lietām. Ja to darbībā parādās kas tāds, kas man traucē, pērku jaunu, bet vecajai atrodu jaunu saimnieku vai nododu to otrreizējai pārstrādei. Es nekad elektroierīces nemetu sadzīves atkritumu konteinerā un iesaku arī citiem tā nedarīt.

Laura Grēviņa

podkāsta "Pa kluso" veidotāja, 2 bērnu mamma

PĀRTIKA

Manuprāt, atslēga ir ēdienreižu plānošana. Tas ļoti palīdz gan ietaupīt finanšu līdzekļus, neļaujoties spontāniem pirkumiem, gan samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Nav uzreiz jāizplāno uz priekšu vesela nedēļa, pilnīgi pietiek kaut ar 2 - 3 dienām, ik pa pāris dienām pārskatot plauktu un ledusskapja saturu. Ēdienreižu plānošana nenozīmē dzelžainu pieturēšanos pie iepriekš izstrādāta maltīšu grafika - arī plānojot var saglabāt iespējas improvizēt.  Līdz ar ēdienreižu plānošanu iet kopā arī pārtikas iegāde internetā - pirkumi ir daudz strukturētāki, pārdomātāki un mazāk spontāni. 

Plānojot ēdienreizes, manuprāt, ir svarīgi arī ieviest tā saucamās "left over" dienas, kad vismaz reizi nedēļā tiek pārskatīts ledusskapja saturs un ēdienreizes maksimāli tiek gatavotas no tā, kas "palicis pāri". Tā, piemēram, brīvdienu brokastis var smalki nodēvēt par "brunch" un galdā pasniegt dažādi pagatavotus nedēļā pāri palikušos produktus. Piemēram, dažādus dārzeņus, sieru/gaļu, var ērti sacept tortiljās, likt uz picām. Dārzeņu gabaliņus var pievienot pankūku mīklām, mafiniem, omletēm. Galvenais - nebaidīties eksperimentēt! 

APĢĒRBS

Man ir liels prieks novērot, kā satura veidotāji sociālajos tīklos arvien vairāk dalās ar idejām, kā veidot savu garderobi, lai tā būtu ilgtspējīga, bet ne garlaicīga. Prieks redzēt arī šādu iniciatīvu no apģērbu zīmolu un veikalu puses - stilīgi kļūst veidot gudru garderobi, nevis pirkt vairāk un vairāk. Arī es esmu ceļā uz savu paradumu maiņu.

1. Apņēmos izšķirot savu garderobi regulāri, un apzināti veidot to atbilstoši savam dzīvesveidam un ķermeņa aprisēm. Domāju, ka ir vērts ieguldīt arī konsultācijā ar stilistu vai online apmācībās, kas palīdz veidot savu garderobi, izprast dažādus audumus un tekstūras, mācīties apģērbus sakombinēt dažādās sezonās. 
2. Regulāri rīkoju apģērbu tirdziņu ar  draudzenēm - tā ir forša iespēja atbrīvoties no apģērba, kas pašai apnicis, un nodot to tālākai nēsāšanai. 
3. Apģērbu, kas vairs nav valkājams, nododu otrreizējai pārstrādei (H&M veikalos). 
4. Pieturos pie noteikuma - ja iegādājos ko jaunu, no kaut kā arī jāatbrīvojas.

SADZĪVES PRIEKŠMETI

Diemžēl dzīvojam laikmetā, kad negribot tiekam apkrauti ar dažādiem sadzīves priekšmetiem un tehnoloģijām, bērnu rotaļlietām - taču, protams, šīs lietas mēdz salūzt. Ja kaut kas tiešām ir neatgriezeniski saplīsis, pirms metu to kopējos atkritumos, noskaidroju, kā pareizāk būtu atbrīvoties no attiecīgā priekšmeta. Piemēram, ja tās ir elektropreces, izmantoju pakalpojumu, kad tās, iepriekš piesakot, bezmaksas tiek izvestas un nodotas pārstrādei (ja tas ir iespējams).

Bērnu rotaļlietas, kas vairs nav aktuālas, bet joprojām ir lietojamas, piedāvāju draugiem, kuru bērni ir attiecīgajā vecumā. No saplīsušajām gan atbrīvojamies, 1 - 2 x gadā pārskatot bērnu rotaļlietu saturu un mērķtiecīgi samazinot to daudzumu. 

Attiecībā uz sadzīves priekšmetiem, manuprāt, galvenais, kas jāievēro - mazāk, bet kvalitatīvāk. To arī cenšamies ieviest savas ģimenes ikdienā. 

Evita Postņikova

uzskata, ka skaistumam un ēdienam nav jāpiesārņo vide, ir jaunu izaicinājumu meklējumos

PĀRTIKA

Jau gadiem esmu veģetāriete. Kādā dienā atskārtu, ka gaļu negribu, man tā vairs negaršo, turklāt neuzskatu, ka dzīvniekiem būtu jāmirst, lai mani paēdinātu. Es iesaku ikvienam izvērtēt savu ēdienkarti, to, cik bieži un vai vispār maltītei jābūt ar gaļu. Jo vairāk būs cilvēku, kas gaļu neēd, jo mazāks būs pieprasījums pēc tās, jo lielākas ir izredzes, ka pārtika radīs mazāk atkritumu gan globāli – lielajās dzīvnieku fermās un pārtikas ražotnēs –, gan katra cilvēka mājās.
Vēl es iesaku produktus izvēlēties tirgū, atbalstot vietējos zemniekus, nevis ārzemju lielražotājus. Ticu, ka vietējais zemnieks audzē savu produkciju ar lielāku atbildību pret vidi, tāpēc esmu gatava atbalstīt arī tad, ja cena ir augstāka.

Labprāt izmantoju iespēju no pārtikas plauktā vai ledusskapī atrodamām lietām pagatavot skrubi, ķermeņa krēmu vai pat cukura vasku vaksācijai. Lūk, viena recepte: pāris tasītes cukura, nedaudz citrona sulas, ceturtdaļtasīte ūdens. Visu sakarsē uz lēnas uguns, kārtīgi izkausē cukuru, tad masu atstāj atdzist un klāj vasku uz ādas. Šādi aiztaupu sev krietnus tēriņus par procedūrām salonā, turklāt atšķirībā no parastā vaska matiņi tik ātri neataug, neieaug un āda neiekaist.
Savukārt ķermeņa ādai skrubi var pagatavot ar sāli, cukuru vai izdzertās kafijas krūzītes biezumiem. Internetā var atrast daudz skaistumkopšanas padomu – ar tiem labprāt eksperimentēju savās mājās.

Veselību, skaistumu un labu noskaņojumu stiprinu arī ar kombučas dzērienu – tas ir dzīvs, termiski neapstrādāts un dabīgi raudzēts. Tā pamatā ir tējas sēne, ko audzēju jau gadiem. Esmu pārliecināta, ka dzēriens ir bagāts ar labvēlīgiem mikroorganismiem, kas arī man palīdz stiprināt savu imunitāti. Pieliekot klāt dažādus augus, variējot ar cukura daudzumu, varu piešķirt dzērienam dažādas garšas. Reizēs, kad sēne pārmēru savairojusies, to izmantoju ķermeņa un sejas skaistuma procedūrām. Man nav vajadzības veikalā pirkt dzērienus un plastmasas pudeles, kurās tie pildīti. Sociālajos tīklos ir daudzas tējas sēņu audzētāju grupas, kurās cilvēki labprāt piedāvā ar to padalīties. Ikvienam, kam rūp sava veselība un patīk eksperimenti, iesaku pamēģināt ar šo sēni sadraudzēties.

Zelta likums, ko ievēroju un kas patiesi palīdz samazināt nevajadzīgus pirkumus, ir apdomīgums pērkoties. Es izvairos iet uz pārtikas veikalu nepaēdusi un pirkt lietas, par kuru pielietojumu neesmu pārliecināta. Šo noteikti der paturēt prātā ikvienam, kurš vēlas izvairīties no nevajadzīgiem pirkumiem.

APĢĒRBS

Es ļoti priecājos par laiku, kurā dzīvojam. Mēs varam eksperimentēt ar savu apģērbu, varam atļauties vilkt to, ko gribam, un tādās kombinācijās, kādās gribam. Vēl nesen ļoti moderni bija apavu pāri, kur labās kājas kurpe ir, piemēram, melna, bet kreisās kājas kurpe – sarkana. Zinu cilvēkus, kas lietoto apģērbu veikalā mērķtiecīgi iegādājas divus ļoti atšķirīgus kreklus, tos pārgriež uz pusēm un samiksēti atkal sašuj kopā, tā iegūstot neparastu kreklu, kāds nebūs nevienam citam. Ja arī tavā mājā gadās mūžīgais misēklis ar zeķēm un pēc mazgāšanas no pāra atrodas vairs tikai viena zeķe, pilnīgi noteikti vari vilkt kājās divas dažādas zeķes. Nekur nav rakstīts, ka abām zeķēm ir jābūt vienādām, un, ja pats ar miksētu zeķu kombināciju jūties komfortabli, tad kāpēc ne?

Mārtiņš Tauriņš

lieko atdod zemniekam, nevis atkritumu izvedējam, strādā Latvijas Bankā

PĀRTIKA

Man patīk iegādāties labu mantu par mazu cenu, taču, pērkot akcijas preces, cenšos saglabāt saprātu un piedomāju, vai izdosies apēst iegādāto. Piemēram, šonedēļ nenoturējos un veikalu banānu “kariņu” izmantoju, iegādājoties ļoti lētus banānus. Taču nepirku tos tādā kvantumā, lai vēlāk nezinātu, kur likt.

Pie principa “nemet ēdienu atkritumos” ikdienā tiešām pieturos. Piemēram, ja gadās, ka ledusskapī aizķēries kāds siera gals, to izmantoju, sacepot karstās siermaizītes. Vienmēr ir arī variants produktus, kas nav veci, taču nav arī vairs pirmā svaiguma, sacept picās, izvārīt “soļankā” vai vēl kā labi pagatavot.

Mans vaļasprieks ir alus vārīšana pašpatēriņam – pērku dažādus raugus, izdomāju receptes un nelielos apmēros ražoju pats savu alu, ko pildu iepriekš pirktās alus pudelēs. Kad tās ir iztukšotas, izmazgāju un atkal laižu apritē. Ja gadās, ka esmu aizrāvies un dažādu alus veidu savārīts pārāk daudz, bet to vēlamais glabāšanas ilgums nav pietiekams, lai pašu spēkiem savārīto izdzertu, nekaitējot veselībai, mēdzu draugiem organizēt alus degustācijas ballītes. Tajās labā noskaņojumā varam novērtēt gan jaunos alus veidus, gan vienkārši satikties un papļāpāt.

Man izdodas arī alus vārīšanu organizēt bez atkritumiem. Drabiņas jeb no cukuriem atbrīvotos graudus, kas ir alus pamats, es nevis metu atkritumu konteinerā, bet atdodu zemniekam, kas tās izbaro govīm un cūkām. Zemnieks pats atbrauc un savāc drabiņas. Mūsu sadarbība noved pie bezatkritumu ražošanas. Ikvienam, kas kaut ko ražo, rosinu sameklēt partneri, kurš būs priecīgs savākt un lietderīgi izmantot ražošanas pārpalikumus.

APĢĒRBS

Drēbes, kas pašiem vairs īsti nav vajadzīgas, jo īpaši bērnu drēbes, no kurām viņi izaug tik ātri, ka nav iespējams apģērbu novalkāt, vedam uz tekstila konteineriem – cik zinu, apģērbs no šiem konteineriem tiek atdots labdarībai. Savukārt drēbes, kas ir vairāk novalkātas un labdarībai vairs īsti nav piemērotas, mēdzu nest uz veikalu “H&M”, kur tādas pieņem, turklāt vēl iedod atlaidi jaunam pirkumam. Tas ir gan videi draudzīgāk, gan izdevīgāk nekā visu krāmēt sadzīves atkritumu konteinerā un vēl maksāt par atkritumu izvešanu.